Bolīvijas ekspedīcija ierodas pasaulē augstākajā galvaspilsētā

Ar šo stāstu aizsākam publikāciju sēriju par vienu no krāšņākajām un nomaļākajām valstīm uz mūsu planētas – Bolīviju, ko mēdz dēvēt arī par Latīņamerikas Tibetu.

To sapratām jau nolaižoties El Alto, ja to vispār var nosaukt par nolaišanos. Ielidojām tur gandrīz taisni pa galveno ielu, jo pilsēta atrodas kalna virsotnē 4150 metru augstumā. Alpos šādā augstumā klīst vienīgi pieredzējuši alpīnisti, bet te mitinās teju 2 miljoni cilvēku – inku un spāņu pēcteči.

Lai nenoķertu augstuma slimību, nolēmām cik vien ātri iespējams ienirt Amazones džungļos. Sekoja velo downhils pa planētas bīstamāko ceļu un 3 km zemāk mēs iebraucām Amazones lietus mežos.
Tālākais maršruts veda pa Ghinsberga episkā stāsta Lost in the Jungle varoņu pēdām. Gandrīz 300 km brāzāmies pa Beni upi, izvairoties no krācēm un zeltraču baržām. Tad kuģojām pa mazāku pieteku, nu jau starp krokodīliem, piranjām un neskaitāmu citu radību.
Tomēr šis kūrorts drīz beidzās un mums nācās atgriezties 4 km augstumā, lai mērotu vairākus tūkstošus kilometru pa planētas vismazāk apdzīvoto teritoriju – Altiplano. Vairākas dienas braucām pa sālsezera virsmu, tad likām mūsu Landkruizerim rāpties pāri kalnu pārejām, kur knapi bija saskatāmas auto pēdas, kamēr paši atplestām mutēm vērojām brīnišķīgus, krāsainus, dažādiem minerāļiem bagātus ezerus, kuros ganījās flamingo bari. Pabijām arī pazemē – sudraba raktuvēs.
Septembra sākumā mums izdevās šķērsot Čīles robežu, uzkāpt 5600 m augstajā Toco vulkānā, un no šīs vietas beidzot nolaisties nedaudz zemāk. Tiesa šī nolaišanās nebija ne tuvu tik draudzīga, kā Amazonē. Nonācām Atakamas tuksnesī, kas skaitās sausākā vieta uz mūsu planētas. Tomēr arī tur mēs pamanījāmies nopeldēties – viskozā sāls šķīdumā, ko viņi dēvēja par lagūnu. Apmeklējām spocīgas raktuvju pilsētas Čīlē un atpakaļ Bolīvijā atgriezāmies pa episko Top Gear puišu maršrutu gar Sajamas vulkānu.
Par visu šo būs gan bildes, gan video. Ja ir interese, sekojiet Adventures.lv Feisbukā vai Twiterī.

1. Bolīvijas ekspedīcija ierodas pasaulē augstākajā galvaspilsētā

Bet nu pie lietas – nolaidāmies El Alto (kreisajā pusē).  Kādus 500 m zemāk (pa labi) ielejā mēģināja ierūmēties miljonpilsēta La Paz – Bolīvijas neformālā galvaspilsēta. Pilsēta radās mirklī, kad spāņi ielejas upītē atklāja zeltu. Un drīz pēc tam ielejā parādījās pirmie metisi – spāņu vīriešu un indiāņu sieviešu pēcteči, kas šobrīd vairumā apdzīvo Bolīviju:)

No Alto lidostas līdz Lapasas centram izrādījās pamatīgs nobrauciens pa kalnu serpantīniem. Durvis īsti nevērās ciet un, redzot mūsu izmisušās sejas, autobusa šoferis mums dāsni iedalīja segas. El Alto vidējā gaisa temperatūra svārstās starp 7 un 10 grādiem, bet naktī visu gadu ir ap 0.

Un nav jau nekāds brīnums. Tieši ielas galā slējās 6439 m augstais Nevado Illimani, bet otrā pusē 6,5 km augstā Cordillera Real kalnu grēda.

Horizontālas ielas Lapasā bija grūti atrast.

Mūsu viesu nams izrādījās kādā no vecpilsētas ieliņām. Somas nācās nest uz 7 stāvu..

..un jau pusceļā augstuma slimība lika sevi manīt. Tādēļ nekavējoši meklējām pēc gadsimtiem pārbaudītas indiāņu receptes – kokas lapu tējas. Atšķirībā no mūsu zemes, kur kokas lapas tiek pielīdzinātas to pārstrādes gala produktam, te tās lieto jauns un vecs, lai mazinātu skābekļa trūkuma sekas.

Sekoja nākamais obligātais pasākums – dažu Eiropas banknošu pārvēršana Bolivānos. Nu bijām gatavi doties ielās!

Kā jau nojautāt no iepriekšējām bildēm, ielas te ir haotiskas, šauras, slīpas un mašīnu pilnas. No augšas vispār nekādu ielu tīklu nevar saskatīt. Tas pārvietošanos ar zemes transportu padara lēnu un neefektīvu.

Bet Lapasieši ir atraduši unikālu risinājumu savai problēmai. Tā kā metro tik stāvā ielejā ierīkot nebūtu iespējams, viņi pāri visai pilsētai izvilkuši trosu vagoniņu tīklu. Katrai līnijai ir piešķirta sava krāsa. Iekāpšanu kontrolē iekšā laidēji, lai rīta stundās vagoniņi neuzpūstos no daudzajiem darba kavētājiem.

Savukārt ielas līmenī situāciju kontrolē “micros” un “minis”, kuru durvīs karājās skaļi iekšā saucēji.

Elektrības vadi ir vēl viena Lapasas iezīme. Ja pie mums ir grūti nojaust, ka visi mājokļi ir elektrificēti, tad bolīvieši ar patiesu lepnumu par to var pārliecināties ik dienu.

Arī tradicionālie telefona sakari vēl nav pazuduši no ielām. Gluži otrādi – tie pārgājuši jaunā komforta līmenī. Ielas tirgoņi piedāvā telefoniju kopā ar drēbēm un saldumiem, norēķinoties saskaņā ar skaitītāju.

Vēl viena Lapasas īpatnība – katru ieliņu aizņēmušas bodītes, kas pieder kādam noteiktam arodam. Šajā ieliņā, piemēram, saimniekoja darba apģērba ražotāji. Citā ieliņā – spaiņi, kāzu kleitas u.t.t.

Par pārtiku un ēšanas lietām nav pat jēgas rakstīt. To vajag izbaudīt! Visur var nopirkt tradicionālos pīrādziņus, kas pildīti ar pupām, burkāniem, kartupeļiem, gaļu. Uz ielas saimnieko cholitas ar pārnēsājamiem grilliem.  Visu var mērcēt neskaitāmos garšvielu un mērcīšu trauciņos.

Bet vakarā var pasēdēt arī lepnākā iestādē un iebaudīt kādu klasisko steiku.

Pirms tālākā ceļa mēs apmeklējam tirgu. Te bija viss, sākot no neskaitāmām kartupeļu šķirnēm, kas nāk no kalniem, un beidzot ar pilnu tropu augļu plejādi, kas nāk no lejas – no Amazones džungļiem. Bolīvija šinī ziņā ir pašpietiekama.

Krietni interesantāks izrādījās šamaņu un burvju tirdziņš. Starp atribūtiem pieprasītākie bija kaltēti lamu embriji..

..bet priekšplānā bija izlikti jau gatavi ziedojumu komplekti. Lai izlūgtos jaunu māju, sievu, mašīnu, naudu vai arī vairāk klientus savam biznesam – ar vienu vārdu sakot, visu, kas vien cilvēkam dzīvē nepieciešams, atlika tik iegādāties gatavu setu. Tik vienkārši!

Mūs gan vairāk piesaistīja cits stends:) Kokas lapas visos iespējamajos agregātstāvokļos – novārījumā, pulverī, tējā, konfektēs …

..un protams arī tīrā veidā, ko arī izvēlējāmies, ņemot vērā mūsu tālākos plānus šķērsot Altiplano un atrasties 2 nedēļas 4000 m  augstumā.

Turpinot par to pašu tēmu – Lapasas pievārtē ir sakaltušu dubļu ieleja jeb Valle de la Luna. Bet ne jau tādēļ šī priecīgā bilde. Fočējamies ar kaktusu, kura sulu izmanto šamaņu rituālos un no kuras reāli rādās muļķiki. Tas atspoguļots arī nesenās filmas Jungle epizodē:)

Cilvēki te ir visādi, pārsvarā zaglīgi, tādēļ drošība pirmajā vietā.

Prezidents Moraless gan dod priekšroku dzīvajai apsardzei..

..un, kā tauta runā, savai vacpilsētas vidū ieceltajai stikla pilij ir paredzējis arī pilnīgi no ārpasaules izolējamu korpusu ar seifa durvīm. Ja nu kas…

Te blakus Bolīvijas karogam arī iezemiešu jeb indiāņu karogs.

Lapasā bija interesanti, bet ceļš mūs jau sauca tālāk. Nākamajā rītā satikām mūsu nule kā atlidojušos draugus un nu jau pilnā sastāvā bijām gatavi mesties Bolīvijas piedzīvojumos.

Nākamā sērija: Bolīvijas ekspedīcija 2: lejup uz Amazoni pa planētas bīstamāko ceļu ar velosipēdiem

Bet te jau publicētie stāsti kartē: