Braucam lūkoties bijušo Latvijas teritoriju – Roņu salu

Vēl pirms lielajām rudens vētrām nolēmām inspicēt bijušo Latvijas teritoriju – Roņu salu. Roņu sala piederēja Latvijai līdz pat 1919. gadam! Nolēmām pielavīties mūsu īpašumiem pa kluso – tumsas aizsegā. Tā nu vēlā septembra vakarā Daugavgrīvā tika uzvilktas kādas jahtas buras. Bija fantastiska zvaigžņota nakts. Vienmērīgs ceļavējš nesa jahtu ar gandrīz 9 mezgliem. Mums ar Vitu stūres dežūra iekrita starp 1 un 3 naktī. Miegs nenāca, bija tāda romantiska jūrasbraucēju sajūta.

Īsi pirms saullēkta dreifējām kādu jūdzi no Roņu salas. Vējš pieņēmās spēkā. Nu bija jāatrod diezgan šaurā ieeja ostā. Pie stūres stājās pats kapteinis Ralfs – rūdīts vīrs, Grenlandes ledus cepures ekspedīcijas ceļabiedrs.

Te dažas dramatiskākās brauciena sekundes. Bangas pie Ruhnu mola mētāja jahtu no viena sāna uz otru, bet ieeja bija tikai pāris korpusu platumā.

Pirmā lieta pēc piestāšanas krastā – brokastu gādāšana. Noķērām pāris zivis. Tās te – Roņu salā, kā Leiputrijā.

Devāmies salas izpētē. Zinot, ka sala ir tikai 5 km gara un vienīgais autoceļš ved no ostas uz salas vidieni, šāda ceļazīme likās visnotaļ pārspīlēta.

Lai gan… neizskatījās, ka vietējie arī to ievērotu.

Gribējās, protams, te redzēt plakātu ” Laipni lūdzam Roņu salā!”

Tālāk par jūdzi no krasta ar jahtām te braukt aizliegts:) Tas laikam aktuāli lielajās rudens vētrās un / vai igauņiem.

Starp citu, varu pačukstēt mūsu profesionālajiem vācējiem, ka te ir lieliskas sēņu un ogu vietas.

Uz vienīgā autoceļa bija arī vienīgā pieturvieta. 5-tajam autobusam. Viņi laikam skaita pēc kārtas – ja ceturtais avarē, nākamais ir piektais…

Vecā un jaunā baznīca – tusiņa vieta visiem 70 salas iedzīvotājiem. Vecā baznīca celta 1644. gadā, izmantojot dēļus no satrunējuša burinieka vraka.

No jaunās bākas pamanījām veco – paša Eifeļa 1877. gadā celto bāku. Tas laikam bija jaunā arhitekta pirmais projekts. Askētisks, bet jau ar raksturīgo formu:) Kas to būtu domājis, ka parīzietis savos pirmajos radošajos meklējumos iemaldījies tālā Latvijas salā!

Atradām arī aviobumbu.

Mākoņi nevēstīja neko labu. Nākamajās 8 stundās mukām no baigā melnuma. Brīžam jahtu nesa ar 9 mezgliem 45 grādos pret jūras līmeni. Toties jautri.

Valts (vēl viens vīrs ar Grenlandes rūdījumu) mēģināja iztaisnot mastu, kamēr profi strīdējās, vai jahtu kritiskā mirklī būtu pareizi griezt pa vējam, jeb tomēr pret vēju…