Brīnišķīgi kalni, lielisks vīns, senas pilsētas un.. Bulgārija. Nē, līdz pat brauciena sākumam man likās, ka tās ir nesavienojamas lietas. Mans Bulgārijas stereotips vienmēr ir bijis postpadomju Zelta smiltis, stiprinātais vīns Kagors no lielveikala viszemākā plaukta un nekustamā īpašuma buma laikā sabūvēti apartamenti pie jūras, kuri tā arī nav sagaidījuši savus saimniekus.

Tā vien likās, ka stereotipi apstiprināsies. Saulainais krasts (dēvēts arī par Sunny Beach, Solnecnij bereg, Slanchev bryag) mūs sagaidīja ar milzu viesnīcu korpusiem, pirmskrīzes laikā nepabeigtu celtniecību un atpūtnieku bariem.

To redzot patiesi priecājāmies par savu oāzi – viesnīcu Yalta, kas bija izvietojusies kilometru aiz pilsētas, kāda vēl neapbūvēta klajuma malā.

Pašai viesnīcai Yalta nebija ne vainas, bet kur tad palicis solītais saulainais krasts?

Tā nu nolēmām doties savā pirmajā ekspedīcijā –  8 km pārgājienā gar visu piekrasti, lai meklētu Saulainā krasta burvību.

Ar Saulaino krastu tomēr viss bija kārtībā. Tā bija tāda interesanti strādājoša ekosistēma. Bija skaisti saulessargi,

bija saulē gulētāji un bija tiem garšīgu produktu pienesēji (vārīta kukurūza, ogas un augļi, ņam ņam…)

bija milzu izvēle ar piejūras bāriem, un bāros bija labs alus par nieka 80 santīmiem kausā,

bija uzvelkoša elektroniskā mūzika un uz bāra letes dejojošas meitenes,

bija ļaužu pilna promenāde,

kas īpaši atdzīvojās vakara krēslā, kad visapkārt iesmaržojās grillēti sivēni un jēri,

kur iesmi griezās ar īpašām ūdens darbinātām pariktēm..

un picu meistari virtuozi svaidīja pa gaisu mīklas ripas, no kurām gatavoja tiešām labas, pareiza biezuma picas,

bija futbols,

bija ielu izklaides,

bija visiem un vienmēr atvērtas durvis,

bija naktsdzīve gan lieliem, gan maziem, un dažkārt pat blakus durvīs:)

bija visi planētas labākie kokteiļi, nopērkami par pāris latiem,

bija arī krāpnieki, kas nejauši samainīja ciparus valūtas pirkšanas kursā un centās dot par1 EUR 1,5 Levas, kamēr visos pārējos punktos deva vismaz 1,9..

Kad bijām nostaigājuši Sunny beach visā tās 8 km garumā, mūs galā gaidīja saldais ēdiens – Nesebar. Nesebar ir pilsēta., kas izvietojusies uz pussalas līča galā. Jau 6 g.s. pirms mūsu ēras te atradusies trāķiešu apmetne. Vēlāk te saimniekojuši senie grieķi, tad dorieši. 5. g.s te sāka saimniekot Bizantijas impērija, bet no 14.g.s. turki. No pirms turku ēras saglabājušās vismaz 12 baznīcas.

Par Bulgāru vīniem jāsaka patiesi slavinoši vārdi. Viņiem ir milzīgi vīna lauki valsts vidienē, vīns tiek gatavots no visām klasiskajām šķirnēm un ir ļoti kvalitatīvs. Žēl, ka mūsu pieredze Latvijā aprobežojas vien ar pāris plaģiātiem, ko dēvē par Kagoru. Toties te var izbaudīt lielisku vīnu, sākot ar 3 latiem par karafi un kādiem 6 latiem par laba vīna pudeli restorānā.

Bulgāri ir dažādu norāžu un brīdinājumu meistari, apvienojot tajos daudz svarīgas informācijas. Ko, piemēram, tu salasi šajā norādē?

Vēl Bulgāri ir lieli adītāji un tamborētāji.

Bulgāri ir saldējuma meistari. Karstajā klimatā šis skaistums reāli uzrunā.

Vēl viņiem patīk tirgoties ar visādām kara atliekām, sākot ar vācu krustiem un krievu zvaigznēm, un beidzot ar kalašņikoviem.

Nākamajā dienā iemaldījāmies tuvējā biezo ciematā Sv. Vlas. Te dominēja apartamentu mājas, kas uzslietas pēdējā burbuļa laikā. Pārsvarā uz ielas dzirdēja krievus. Pieskaņojoties publikas rocībai, cenas bāros te bija 1,5 – 2 reizes augstākas, kā Saulainajā krastā. Bet apartamenti skaisti, ko tur slēpt.

Saulainajā krastā atgriezāmies jau pievakarē.

Tad vējs pamainījās un Saulainais krasts iemirdzējās jaunās krāsās. Tas bija kļuvis par Zaļo krastu:)

Nākamajā rītā 4:00 izbraucām uz kalniem – uz Balkānu augstāko virsotni un fantastiski gleznainajiem 7 Rilas ezeriem. Reportāža par kalnu pārgājieniem ir šī apraksta turpinājumā

Skaistākie pārgājieni Bulgārijas kalnos