Ceļojums apkārt vienam no četriem Tibetas svētajiem ezeriem

Yamdrok-Tso ir milzīgs, tirkīzzils skorpiona formas ezers, kas izgūlies Tibetas plakankalnē 4441 m augstumā. Svētceļnieki tam apkārt apsoļo 7 dienās. Esam nolēmuši izbraukt gar ezera krastu pa ceļam no Lhasas uz Gyantse. Lai to izdarītu, laicīgi piesakām savu nodomu un apgādājamies ar ārzremniekiem nepieciešamo atļauju kaudzīti.

Septembrī Tibetā sākas zelta rudens. Koki krāsojas brīnišķīgos toņos un zemnieki steidz novākt pēdējo ražu.

Ceļš sāk rāpties kalnup. Drīz esam 4700 m augstumā un iebraucam veselā lūgšanu karodziņu jūrā. Tā ir Kamba-La pāreja – svētceļojuma ieejas vārti. Pārejā nav neviena cilvēka, bet ziedojumu pavards turpina kurēties. Pārņem tāda nedaudz maģiska sajūta.

Un tad mēs viņu ieraugām! Yamdrok-Tso visā krāšņumā izgūlies otrā pusē aiz pārejas.

Tas ir pasakains skats. Nedaudz trūkst elpas – varbūt aiz sajūsmas, bet drīzāk jau tāpēc, ka esam gandrīz 5 kilometru augstumā. Pūš viegls vējiņš, gaiss ir dzestrs un pilnīgi dzidrs. Tālumā virs ezera slejas Nojin Kangtsang 7191 m augstā virsotne. Aiz viņas vēl tālāk jābūt arī Himalaju astoņtūkstošniekiem. Ezerā neietek un neiztek neviena upe. Tas pilnīgā mierā iegūlies starp apkārtējiem kalniem. Ūdens te krājas pa tiešo no kūstošajiem Himalaju ledājiem un ir pasakaini zils… jeb varbūt zaļš… nē, tieši pa vidu.

Nonākuši pie ezera, pēc budistu tradīcijas padzeramies svēto ūdeni un noskalojam muti, bet peldēties nelienam.

Apbrīnojami, ka septembrī pakalni virs ezera ir klāti ar sniegu. Tas laikam saputināts pēdējās naktīs, jo tuvojas taču ziema.

Pa ceļam priecājamies par krāšņajām tibetiešu celtnēm ar karogu tornīšiem un vējā plandošajiem aizkariņiem virs logiem.

Ceļš nogriežas no ezera un atkal sāk rāpties augšup.

Tagad mums jāpārvar 4960 m augstā Karo-la pāreja. Izbraucam pa simboliskiem vārtiem, kas atzīmē apgabala robežu. Ceļa galā jau var redzēt gleznaino Nojing-Kangtsang ledāju un pāreju zem tā. Kad nonākam pārejā, sajūtam augstkalnu dzestro vēju. Neticami, ka esam nonākuši tik tuvu planētas augstākajiem kalniem. Esam tikai nieka 2 km zem Himalaju septiņtūkstošnieka smailes.

Ceļš atkal traucas lejā un līdz ar pēdējiem saules stariem esam nonākuši putekļainā caurvējainā pilsētā, kas agrāk bija ievērojams Tibetas tirdzniecības ceļu krustpunkts, caur kuru plūda karavānas no Indijas un Butānas. Bet par to jau nākamajā stāstā:)

Iepriekšējie Tibetas ekspedīcijas stāsti:

Lhasa – Tibetas budistu noslēpumainā galvaspilsēta

Tibetas sirreālās panorāmas

Tibetas ekspedīcija