Lanzarote – 300 vulkānu sala Kanāriju arhipelāgā

Bez vulkāniem un pludmales šajā salā vispār nekā nav. Te nav mežu, te nav upju, te nav lauku. Nu labi, vīnogu lauki te tomēr ir, taču tik neparasti, ka tādus nekur citur nebūsiet redzējuši. Katrs vīnogulājs aug izdedžu bedrītē – lai kaut kā paslēptos no vēja un savāktu ap sevi gaisa mitrumu. Arī ar mitrumu te ir paknapi, jo lietus Lanzarotē praktiski nelīst.

Toties vulkānu te ir daudz – veseli 300. Skaisti, klasiski un viegli pieejami.

Visa zeme izvagota ar lavas atstātiem tuneļiem. Trauslā izdedžu čaumala var viegli pārlūzt un iebrukt jebkurā vietā. Daži tuneļi ir iespaidīgi lieli un dziļi kā akas. Vienu tādu ejam aplūkot pāri bezgalīgam lavas klajumam.

Te vīriņš Timanfaya vulkānu nacionālajā parkā mums cenšas pierādīt, ka šeit nieka 12 m dziļumā zemes temperatūra sasniedz 600 grādus. Vispirms viņš kādā caurumā iestūķē žagaru klēpi. Un, ticiet vai nē, bet pēc maza mirkļa žagari uzliesmo. Tad viņš ielej kādā caurumā spaini ūdens, kas drīz vien atgriežas virszemē verdoša geizera izskatā. Iespaidīgi!

Un tad mēs iepazīstamies ar atjautīgā Cēzara Manriquesa izdomājumu – uz kāda no krāteriem ierīkot karstā gaisa grillu. Vidējā temperatūra šajā grillā ir 300 grādi – lieliska vistas un zivs gatavošanai. Un kamēr baudām vulkāniskā grilla labumus, mums aiz muguras (paldies dievam aiz stikla) izšaujās kārtējā verdošā ūdens strūkla.

No augstāko vulkānu virsotnēm var redzēt okeāna baltās bangas. Dosimies uz piekrasti!

Viļņi ir traki un ūdens ledains. Pa gaisu brāžas sērfotāji un smilšu mākoņi, kas aizputina piekrastes stāvvietas, ceļus un ciematus.

No kādas klinšu radzes atklājas neparasts skats – sena vulkāna krāteris blakus okeānam, kuru iekrāsojušas zaļās aļģes. Lago Verde.

Tālāk cits iespaidīgs skats – jūras izskalotie Los Hervideros fjordi un tuneļi. Te ierīkotas pāris trepes, lai varētu nokāpt tuvāk bangojošajiem viļņiem.

Vēl no vienas radzes vērojam vietējo industriju – jūras sāls žāvēšanas dīķus.

Salas pašā dienvidu galā rotājas vientulīgā Papagayo pludmale – laikam melnais kalns pa labi kādam atgādinājis papagaiļa knābi?

Savukārt jaukākā pusdienošana ir pašā salas ziemeļu galā – vientulīgajā Orzolas ciematā. Kādas te jūras velšu porcijas!