Pa Toskānas skaistākajiem vīna ceļiem 1: Volterra – San Gimignano – Sjēna
Beidzot ir izdevība apciemot sen plānotus ceļamērķus. Viens no tiem mums ir Toskāna. Trīs turpinājumos par mūsu braucienu cauri trim skaistākajiem vīna novadiem Toskānā un ieteikumi vīniem, kas īpaši raksturīgi katram apgabalam. Bez vecuma ierobežojuma un atrunas par vīna kaitīgumu, jo Toskānā vīna radīšanā iesaistās visi un jau no mazotnes. Pirmais stāsts: Volterra – San Gimignano – Sjēna.
Volterra ir jauka viduslaiku pilsētiņa ar 12. gadsimta celtnēm. Un kā jau sava novada patrioti, viņi te dzer Rosso di Volterra. Nav pasaulslavens, bet kopumā nav ne vainas😊
Likās, ka agriturismo (lauku saimniecību, vīndarītavu, villu un muižiņu) apciemošanai vairs nav tas labākais laiks, jo oktobra vidū aizklapējas visi skaistie zilie baseini, taču skaistu ainavu, smalku vietējo virtuvi un labu vīnu var baudīt jebkurā gadalaikā😊
Šī, piemēram, ir tradicionālā dārzeņu zupa aquacotta. Pamatīgs sautējums, es gribētu teikt.
Tad virs vīna laukiem iznira pakalniņš, nosēts ar seniem viduslaiku torņiem. San Gimignano.
Pilsētele savu nosaukumu ieguva tālajā 5. gadsimtā. Toreiz katra daudzmaz turīga ģimene būvēja sev aizsardzības torni, lai patvertos no kaimiņu ģimenes uzbrukuma. Tādi bija laiki.. Līdzīgi torņi redzēti arī Svanetijā, Gruzijā.
Sangimignānieši ir lepni ar savu vietējo baltvīnu – Vernaccia di San Gimignano, ko iegūst no senas vīnogu šķirnes – būs viegli uzminēt – vernaccio, kas aug īpašajā, ar smilšakmeni bagātajā šī novada augsnē.
Izskatās, ka Nujorkas bijušo dvīņu torņu arhitekts cēlies no San Gimignano, iespējams bērnībā dzīvojis šajā ieliņā😊
Pret vakaru esam vienā no skaistākajām Toskānas pilsētām – pilsētā uz 3 pakalniem – Sjēnā. Sjēnai nav sava īpaši raksturīgā vīna, Sjēnieši ir lepni ar visiem sava novada vīniem, īpaši jau Chianti.
Sjēnieši arī ir lepni ar savu centrālo laukumu, kurš gan ir sanācis riktīgi slīps (pilsēta uz pakalniem kā nekā😉). Tas atgādina pusi no apelsīna šķēles ar 9 daiviņām. Kad beigsies kovids, te jābrauc skatīties tradicionālās zirgu sacīkstes – tās, kurās pamatīgi izplosījās arī Bonds savā Mierinājuma kvantā😊.
Patiess brīnums ir Duomo fasāde. Kā Džovanni Pizāno kaut ko tādu varēja dabūt gatavu 1215. gadā!?
Un arī slavenās marmora grīdas flīzes!
Forša, riktīgi iedvesmojoša kafejnīca ir Duomo aizmugurē – zem Baptistērijas. Te sēžot var riktīgi iztēloties viduslaiku Sjēnas dzīvi, piemēram mēra laikos, kad aizgāja teju puse pilsētas iedzīvotāju. Viņi pat bija iekārtojuši ēkām 2 durvis – dzīvie nestaigāja pa tām, pa kurām izveda mirušos.
Jūsmojām arī par durvju dekoriem un zirgu riņķiem pie fasādēm.
Vakarā mums bija jāapstaigā visi pilsētas restorāni, jo lielākā daļa galdiņu izrādījās jau rezervēti. Tā nu paralēli izbaudījām Sjēnas viduslaiku ieliņas. Kolosāla noskaņa!
Un te nu beidzot mūsu senpilsētas miteklis. Integrējamies viduslaikos😊
Turpinājums jau min uz papēžiem:)
