Esam Toskānas un visas Itālijas slavenākajā vīna apgabalā – Chianti. Tas atrodas starp Sjēnu un Florenci, caurvīts ar 222. ceļu jeb Via Chiantigiana. Te teju katrā pakalnā slejās bagāto Florenciešu pilis. Visskaistāk te ir rudenī, kad krāsojās lapas, t.i. tagad:)
Iebraucam Chianti caur ļoti nozīmīgiem ieejas vārtiem – Castello di Brolio. Varenā viduslaiku pils slejās augstā kalnā plašu vīna lauku vidū. Pilī jau kops 12. gadsimta saimnieko barona Ricasoli ģimene. Tieši Ricasoli tiek uzskatīti par klasiskās Chianti vīna tradīcijas radītājiem.
Ar saimnieku laipnu atļauju tūristi var paklaiņot pa pils terasi un papriecāties par skatiem uz barona vīna laukiem.
Ricasoli ir Itālijā populāra persona un aktīvi posto savā Instagram kontā @francescoricasoli.
Barone Ricasoli vīna darītava tiek uzskatīta par ceturto vecāko pasaulē. Tā ir vecākā un lielākā vīna darītava Chianti apgabalā.
Chianti vīns Ricasoli izpildījumā varbūt nav pats lētākais, taču pietiekoši garšīgs savai cenai:)
Pirms došanās 222. ceļa līkumos, piestājam senajā Arezzo. Pilsēta te stāvējusi jau 3. g.s. … pirms mūsu ēras!
Centrālā ass ir Corso Italia. Tieši te arī mūsu miteklis jaukā jumta istabiņā.
Ielas galā – jauks viduslaiku laukums, tradicionāli slīps (nesaprotu, aiz slinkuma vai neprasmes, bet viņi nevienā pilsētā nav vīžojuši centrālo laukumu pirms bruģēšanas norakt taisnu)
Un te arī vairāki brīnumi, kuru dēļ cilvēki traucās uz Arezzo. Piemēram Pieve di Santa Maria – baznīca ar kolonādēm, kur viena no kolonnām pēkšņi ir cilvēka figūriņa.
Nu ne jau tā jocīgā līkā no laukuma puses, bet gan tā tur augšā fasādes pusē.
Banka. Nez cik jau gadsimtus?
No skata necilās San Francesco baznīcas sienas apgleznotas ar vienu no Itālijas glezniecības krāšņākajiem mākslas darbiem.
Daļēji restaurēta, savulaik visu baznīcu klājusi renesanses mākslinieka Piero della Francesca freska the Legend of the True Cross. Ja tā pasaka interesē – internetā ir daudzu fragmentu bildes.
“tārpu jakas”… arī ar iemontētu masku
Iegriežamies kādā no Arezzo lieliskajiem restorāniņiem. Vēl viena Toskānas klasika – vīnā un garšvielās šmorēts cūkas stilbiņš. Labs!
Sveika, Chianti! Ceļi te vijās pa pakalniem, kas noauguši ar visādiem dienvidu kokiem
Tomēr mums brauciens pa Via Chiantigiana sākās ne visai veiksmīgi. Kad iebraucam Radda in Chianti, ir tieši pēcpusdienas siestas laiks. Pilnīgi viss, kas atgādina veikaliņus vai vīna bārus, ir slēgts uz diendusu.
Neapmulstam. Iekārtojamies ar skatu uz plašo ieleju un izmakšķerējam no bagāžnieka vienu ļoti labu Chianti Classico. Tūrisma inventārā mums atrodas arī labas vīna glāzes:)
Šovakar paliksim kādā senā savrupmājā pašā Chianti apgabala vidū – Castellina in Chianti.
Tāda nu ir mūsu brauciena karte uz šo bīdi
Vēl viens Toskānas tradicionālais ēdiens – brieža gaļas šmoris. Drīkst vienu reizi minēt, kādā mērcē:)
Novada klasika – Chianti Classico Riserva DOCG. Un, kas ārkārtīgi svarīgi – Gallo Nero!!! Jo tikai ar melnā gaiļa simbolu marķētie vīni nāk no 8 ciematiem, kas skaitās patiesā Chianti vīna ražotāji. Šī apgabala robežas tika iezīmētas 1716. gadā. Ir kaudze citu Chianti Classico, pat Riserva, pat DOCG, pat no 100% Sangiovese vīnogām, bet bez gaiļa:( Sorry, tie neskaitās…
Mūsu nākamā pieturvieta ceļā uz Florenci – Panzano. Super maza pilsētiņa ar jauku baznīciņu.
Man īpaši patika altāra glezna – tāds idillisks naivums:)
Panzano slavens ar savu gaļas veikaliņu un restorāniņu, kas iestājās par liellopu tiesībām. Te viņu filozofija – palasiet 4 things:)
Pēdējā vīna ceļa pilsētiņa pirms Florences – Greve. Mākslas pilsēta.
Pinokio arī ir no Toskānas.
Beidzot pirmā pica Itālijā
Tā ir Viņa! Varenā Florence. Mūsu necilais miteklis ir senā ieliņā tieši zem milzonīgā Duomo.
Piazza della Signoria burtiski piebāzta ar vēsturi. Tieši te mājoja florenciešu varenākās ģildes – vilnas apstrādātāji un apģēbu ražotāji. Jēlvilnu pārstrādei uz šejieni veda pat no Anglijas.
Nolemjam te piesēst un iebaudīt tradicionālo uzkodu – zirņus ar sīpoliem. Iztēlojamies, kā Mediči un citi tā laika veiklie baņķieri un tirgotāji te defilēja savās darīšanās.
Uz mums noraugās Mikelandželo skaistulis Dāvids un tam blakus arī Herkuless, kas cenšās piesegt savu kailumu ar Cacusa galvu.
Netālu ar bērneļiem diezgan brīvā formā rotaļājas Neptūns.
Tālredzīgais skulptors Ammannati jau tad paredzēja, ka būs BLM
Tieši blakus mums Lauva kā tādu zirni apēd meitenes galvu. Nevaram atrast šī slavenā renesanses skulptora vārdu savā ceļvedī. Vēlāk izrādās, ka tas ir kāds 2021. gada mākslas projekts
Ponte Vecchio, Floreces simbols – tilts, uz kura savas bodītes sacēluši zelta tirgotāji. Ironiski, bet šis ir vienīgais tilts, ko kara laikā Florencē neuzspēra gaisāJ
Covidfree sivēns vecajā tirdziņā – noskalo katru jaunu pieskārienu ar siekalu straumīti:) Tikai nebakstiet šņukura augšpusi!
Florence pārsteidz ar savu namu majestātiskumu, pretstatā šaurajām viduslaiku ieliņām.
Izstāvēt rindu uz kupolu ir bezceris, tādēļ dodamies meklēt gastronomē izklaides.
Vispirms apmeklējam Centrāltirgu, kurā tagad ierīkots ēdienu tirdziņš. Atmosfēra jauka, taču cenas neko daudz neatšķirās no klasiskajiem restorāniņiem. Toties te var pieteikties pavāru klasēm!
Jā, un kur gan citur, ja ne Florencē, būtu jāpamielojas ar izcilo Florentīniešu Steiku? Izejmateriāls tiek demonstrēts katra sevi cienoša restorāna skatlogā.
Pa ceļam uz Pisu jaukā Pistoija (kas viņiem visiem te ir ar to pis-ošanos).Pistoija esot slavena ar savu metālapstrādi. Runā, te esot izgatavota pistole, kas tā ieguvusi savu nosaukumu.
Lielisks skats – pļavas vidū kaut kāds ciemats ar šķību torni:)
Un tiešām, Pisa izbūvēta diezgan neparasti tā laika pilsētām – atšķirībā no Florences, kur milzīgo Domu iespieda pašā centrā, Pisas Duomo uzbūvēts malā, gandrīz aiz pilsētas mūriem. Centrā toties, uzcēla universitāti! Runā, ka G.Galilejs, vietējais skolotājs, no šķībā torņa mētājis dažādus priekšmetus, kamēr atklājis gravitācijas teoriju:)
Jā, Doma zvanu tornis tiešām sanāca mazliet neparasts. Kad to 1185 (!). gadā uzcēla līdz nieka 10 m augstumam, tas ņēma un sašķiebās… Un, kā jūs domājat, kā viņi rīkojās? Viņi to nenojauca, bet gan turpināja būvēt tālāk līdz pat 54 m augstumam. Šķību….
Mūsu izvēlētais ristorante vēlāk izrādījās tas pats, ko Baltic Outlook bija ielicis savā Pisas aprakstā
Tradicionālais steiks pisiešu gaumē ar pupām un sīpoliem tomēr vairs nav tas, kas florentina… Jādodas mājās!
Paliec sveika, brīnišķīgā Toskāna. Gaidi mūs atkal! Mums jau tagad pietrūkst tava svaigā gaisa.
Labi vismaz, ka itāļi ir atklājuši raksturīgāko vīrusa izplatības ķēdi un pandēmijai te ir pielikts trekns punkts.