Patagonija 1: Čīles vulkāni, lietus meži un karstie avoti
Ērtākais veids, kā sākt Patagonijas apceļošanu, ir lidot uz Bariloche. Tā ir jauka mugursomnieku pilsētiņa Argentīnā, no kuras aizsākās vairāki Patagonijas apceļošanas maršruti. Mēs esam izvēlējušies sākt ar Čīles vulkānu apli un tālāk jau virzīties līdz Ugunszemei pa episko garāko un vientulīgāko planētas lielceļu – Carretera Austral.
Argentīna. Piesaista uzmanību pašgatavoti mazi lūgšanu namiņi ceļa malās, kuros tiek pielūgti jaunāko laiku svētie – dažādi vietējie cilvēki, ar kuriem savulaik notikušas brīnumu lietas.
Tuvojas Andu kalnu slavenākā pāreja, kuru 1952 gadā šķērsoja Čegevara ar savu motociklu – kurš gan nav redzējis to filmu:) Un tad jau Čīles robeža, kur Latvijas maizi, speķi un balzāmiņu ir jāslēpj neiedomājamās vietās, jo Čīles robežsargi mēdz pat noplēst durvju apšuvumu, lai tikai kāds neievestu valstī pārtikas produktus no Argentīnas!
Esam Čīlē. Pirmais nopietnais pārgājiens ved uz Puyehue vulkāna krāteri. Ārkārtīgi gleznaina taka sākumā vijās cauri milzu koku mežiem, tālāk pa stāvām lavas izgrauztām gravām, pa pļavām, pa nobirām līdz pat krāšņajam un krāsainajam krāterim. Un tāds pat atpakaļ skrējiens pa slīpajām takām. Ceļiem ir ko turēt!
Bezgalīga ainava uz Čīles zilo ezeru apgabalu.
Vakarā iespēja atbrīvot muskuļus karsto avotu SPA kompleksā, iebaudīt mūsu pirmo no 100 dienvidamerikas steikiem un beigās vēl nakšņot marsiešu mājā:)
Mūsu auto gatavs mērot 4000 km līdz pašai Ugunszemei:)
Čīles daba ir tik daudzveidīga! Iemaldāmies neparastos eikaliptu mežos.
Tad milzu ezers ar skaistu liedagu. Varēja vienīgi būt nedaudz siltāks…
Esam Vicente Perez Rosales nacionālajā parkā, lai dotos Petrohué ūdenskritumu meklējumos. Skaisti.
Un skaista cepure tam blakus esošajam Osorno vulkānam:)))
Izrādās, te var arī uzslēpot. Nu varbūt ne šobrīd, kad viņiem ir vasaras beigas…
Puertomonta ir jauka maza zvejnieku un lašu audzētāju pilsētiņa.
Laiks pastaigāt pa reāliem Patagonijas džungļiem. Pateicoties īpaši mitrajam okeāna klimatam un Andu kalnu aizsegam, te, Alerce Andino, izveidojušies Čīles varenākie lietus meži. Tas tiešām ir iespaidīgi!
Vakars Puertomontā mūs apbalvo ar varenām tradicionālajām jūras velšu vakariņām. Visu šo radību viņi te smeļ ārā no okeāna.
Pati pilsētiņa ir ļoti šarmanta – ar tradicionālo Patagonijas arhitektūru, kas izceļas ar izmēru, krāsu un formu daudzveidību:)
Kā jau minēju – Puertomontā ir vienas no lielākajām lašu fermām pasaulē.
Neskatoties uz ekstrēmo bīstamību nomirt mežā, dodamies kārtējā skaistajā pārgājienā uz augstkalnu purviem un ezeriem. Šoreiz jau Huerquehue (pamēģiniet to izrunāt:) nacionālajā parkā pie Pukonas.
Pēc veiksmīgas atgriešanās no augstkalnu purvājiem nolemjam gatavoties mūsu galvenajam kāpienam šajā apgabalā – uz aktīvā Villarica vulkāna lavas ezeru. Tomēr vakara ziņas rada zināmu satraukumu… Villarica… sarkanais brīdinājums… nu vismaz tik daudz no tās spāņu valodas mēs saprotam.
Arī dabā neizskatās diezko labi.
Un tad vēl tās jocīgās lapiņas, ko izdala iedzīvotājiem.
Tā kā Pucon visā nopietnībā gatavojas evakuēties, mūsu plānu par kāpšanu Villarica neviens te nav gatavs atbalstīt. Tā vietā mums iesaka pacīnīties ar krietni pamatīgāku vulkānu uz Argentīnas robežas – Lanin (nejaukt ar revolūcijas tēvu!) Mūsu vienas dienas kāpiens ir tiešām iespaidīgs. Kāpjam lielā slīpumā pa birstošiem vulkāniskiem izdedžiem no 1300 līdz 3700 augstuma metriem, t.i. gandrīz 2,5 kilometrus uz augšu, un vēlāk tieši tik pat lejā.
No virsotnes redzam Villarica izvirdumu un arī plašu panorāmu uz citiem vulkāniem un vairākiem ezeriem.
Lejup skrējiens ir īpaši izaicinošs, jo pa vidu starp drūpošajām nobirām mēdz gadīties pa kārtīgi iecementētam lavas gabalam, kam seko straujš lidojums uz priekšu – ielejas virzienā:)
Pēc psihā kāpiena muskuļus var atslābināt kārtējos karstavotos – Termas Geometricas. Šī vietiņa ir ītīpaši eksotiska – laipas vijās slepenā ar lielām lapām aizaugušā aizā, kuras galā ir ūdenskritums. Ūdens temperatūra baseinos svārstās no karstas līdz ļoti karstai.
Villarica spice izskatās pamatīgi nokvēpusi. Laikam jau šoreiz nesanāks. Griežam stūri atpakaļ uz Argentīnas pusi, lai pa Ruta 40 turpinātu savu ceļu uz Ugunszemi.
