
Shaolin templī Ķīnā 50 000 skolnieku apgūst Kung fu cīņas mākslu
Svētuma meklējumos iemaldījāmies šķietami citā pasaulē – Šaolin templī. Kung fu cīņas māksla un reliģija – kas gan te varētu būt kopīgs? Bet izrādās ka ir!
495. gadā kāds Indijas mūks vārdā Bodhidarma apmetās Šaolinā un iedibināja šeit Zen Budisma skolu. Zen Budisms ir dzīvošana harmonijā ar dabu. Mūki pētīja dzīvnieku kustības – kā lien čūska, kā lec tīģeris, kā kustās pērtiķis. Sākotnēji to izmantoja meditācijās, bet, tā kā Shaolin klosteris atradās nomaļā vietā un bandītu uzbrukumi nebija nekāds retums, mūki sāka savas atklāsmes izmantot pašaizsardzībai. Piemēram, no pērtiķa kustību atdarināšanas vēlāk radās neparastais, pretinieku pārsteidzošais Iedzērušā Pērtiķa cīņas stils.
Tiek uzskatīts, ka visas vēlākās cīņas mākslu formas – karate, kendo, džudo, radušās no Shaolin Kung fu mācības.
Pirmais, ko sastapām aiz Šao Liņ tempļa durvīm, bija kāds lūgšanām nodevies mūks.
Taču tepat aiz mūka muguras bija telpa, kuras akmeņu grīda bija izvagota jocīgām bedrītēm. Te gadsimtiem ilgi notiek Kung Fu treniņi. Mūki 20 gadus no vietas 5 stundas dienā stingri noteiktās pozīcijās atkārto stuingri noteiktus vingrinājumus. Pat akmens grīda izdilusi!
Uz šī koka neskaitāmas paaudzes ir trenējušas pirkstus – precīzam un koncentrētam dūrienam. Roku treniņam pie sienas tiek pielikta bieza paka ar avīzēm. Mūki pa to sit tik ilgi, kamēr paliek plika siena. Un tad turpina sist pa sienu. Pie kājām sien smilšu maisiņus, pieri trenē, sitot ar to pa ķieģeli.
Jaunie mūki staidzās rādīt, ko iemācījušies. Dažas prasmes izskatījās iespaidīgi. Mēģinājām atstāt ļoti pozitīvu iespaidu uz mūkiem un ne par ko nestrīdējāmies:)
Kalniņā aiz tempļa bija fantastiska mūku kapsēta. Katrs ievērojams Šaolin mūks, kas kaut ko ziedojis savam templim, var tikt apglabāts šajā kalniņā. Gadsimtu gaitā te izveidojies savdabīgs stupu mežs Forest of Dagobas.
Pēc kultūras revolūcijas Kung fu aizliedza un mūki izklīda. Tomēr 1980. gadā to atkal legalizēja. Tagad Shaolin apkārtnē ir desmitiem Kung fu skolu, katrā tūkstošiem skolnieku. Skats ir patiesi iespaidīgs, kad milzīgas grupas laukumos praktizē cīņas mākslu. No šejienes nāk gan apgaroti mūki, gan apsardzes darbinieki neskaitāmām kompānijām visā milzīgajā Ķīnā. Tiek lēsts, ka katru dienu šeit vienlaikus trenējas ap 50 000 skolnieku.
Lielās Ķīnas Ekspedīcijas kopējā shēma un citi dienasgrāmatas fragmenti ir atrodami šeit:
STĀSTI NO ŠĪ CEĻOJUMA DIENASGRĀMATAS
Ķīnas ekspedīcijas dienasgrāmata turpinās! No Siaņas dodamies uz austrumiem, uz vietām, kur tika ...
Hua Shan jeb Zieda kalns ar savām 5 virsotnēm no augšas izskatās kā uzplaucis zieds. Hua Shan ir vie...
Nākamās dienas pēcpusdienā, veikuši 2000 km vilcienā cauri Ķīnas stepēm, ieripojam Siaņā. Siaņas (Xi...
...tādā vīzē pārvietojoties, pēc diennakts un 860 km sasniedzam Zhangjiajie (Cjan-Cjan-Cje) - vienu ...
Kādā stacijas stūrī pārkrāmējam mantas. Mums priekšā atkal 8 stundas vilcienā līdz nelielai ogļraču ...
5.00 rītā pavadone mūs purina. Esot jākāpj ārā! Vilciens jau stāv pie vientuļa, miglā tīta perona. M...
Braucām uz dzelzceļa staciju, lai noķertu nakts vilcienu līdz nākamajam svētajam kalnam. Mūsu šoferi...
uz Ķīnas Tjanšanu Kā jau rakstīju, tikai nedēļu pirms mūsu ceļojuma sākuma Ķīnas Sičuanas apgabalu i...
Pēc pāris aklimatizācijas dienām Pekinā, nu bijām nonākuši Ķīnas dienvidu provincēs. Guilinā kāp...
Ceļā uz Pekinu mums bija jāšķērso Lielais Ķīnas mūris - lielākais arhitektūras veidojums, ko cilvēks...
Karavānām, kas plūda uz Persiju, te beidzās drošais, Lielā Ķīnas mūra sargātais ceļš. Izejot cau...
Ķīnas ekspedīcijas dienasgrāmata turpinās: Dodamies no Siaņas uz augšu - uz Jinxia Lielo kanjonu,...
Takla Makans. Pasaulē otrs lielākais smilšu tuksnesis. Un visbriesmīgākais, jo uiguru valodā...
Aizliegtā Impērija mūs negribēja pieņemt. Marta vidū tika slēgta Tibeta un atceltas visas Everesta e...
Ekspedīcija pa Ķīnas svētākajām vietām turpinās. Miglainā rītā Yi upes krastos lūkojmies pēc 110 000...