Latvija

Tartaks: iespējams, Latvijas mežonīgākā upe

Tartaka līmenis šogad ir neticami augsts. Apkārtējie meži ir applūduši, straumes ātrums šaurākajās vietās tāds pats kā Amatā pavasarī. Vietējie ne pa jokam nobažījušies, vai dažu ūdenskrātuvju slūžas izturēs. Tā nu mēs arī iekūlāmies šajā avantūrā, ko iesaucām par Tarrrtaku.

Sākums bija labais. Latgales Jāņi Trepju mājās pie Rušona. Ar muzikantiem, ōlu un ko štengrāku, ar mucu staba galā, karuseļiem un riktīgu apdzīdāšanu. Ar saullēkta gaidīšanu un … ar agro startu Jāņu rītā.

Ciriša ezerā Tartaks (jeb Tartaka) ieplūda tīri žirgta. Bet tad sākās cīņa ar viļņiem un pretvēju. Kolīdz pārstājām airēt, mūs nepielūdzami nesa atpakaļ uz Tartaka ieteku.

Daudz nekavējoties Aglonas bazilikas un citu ezera skaistumu apcerējumos, mēs paairējām garām divām salām un sākām meklēt Tartaka izteku ezera otrā galā. Atradām plašu un mierīgu upi, kas tālāk plūda cauri pārpurvotam un applūdušam mežam. Tas bija tik neparasti. Kaut kas tāds redzēts varbūt tikai Amazones lietus mežos.

Tad Tartaks pameta pārplūdušo mežu un centās iespiesties krietni šaurākā gultnē. Parādījās pirmās straujteces. Aiz latgaļu pirtiņas mūs gaidīja pirmais pārsteigums – upes vidū augošs krūms. Faktiski upe bija to appludinājusi un nu tas bija izpletis zaru čemurus visā upes platumā. Kā ūdens tūristi saka, nācās improvizēt:)

Pie Saleniekiem upe mūs iznesa cauri betona tunelim zem šosejas tilta. Tad necik drīz tā ieplūda Ciriša HES ūdenskrātuvē. Izkāpšana krastā pirms slūžām, protams, bija izcili nejauka. Nācās ķerties ar rokām un kājām pie zāles un suņuburkšķiem, lai neieslīdētu kanālā.

Aiz HES sākās bagarētā kanāla posms – upe atkal kļuva mierīga un bebru sanesumi bija nesen nojaukti. Mums ceļā gadījās tikai pa retam kokam. Atradām lielisku naktsmītni ar terasi uz upi..

Te Tartaks ieplūda Pakaļņa ezerā. Bet tur pat necik ilgi pretējā krastā jau bija redzama nākamā upes izteka.

Aiz mierīgās, ūdensrozēm pieaugušās iztekas kaut kas jocīgi šalca. Tartaks ievērojami sašaurinājās un līdz šim ap 15 m platā upe saplūda 3-5 m platā straujtecē, kas pazuda meža biezoknī. Tas bija otrais Tartaka pārsteigums Lieki piebilst, ka jau pirmajā līkumā visu upi aizšķērsoja pamatīgs koks. Aiz viņa vīdēja nākamais, tad vēl viens. Ņemot vērā pamatīgo straumi un dziļumu, par apstāšanos pirms koka un laivas pārvilkšanu nevarēja pat būt ne runas – laiva tiktu pavilkta zem koka un apgāzta. Tad nu viena laiva, ķeroties pie krasta krūmiem, centās izpētīt situāciju un izvēlēties starp izbraukšanu pa apakšu vai pārbraukšanu pa augšu, kamēr otra pacietīgi nogaidīja rezultātu. Tā pieveicām vairākus upes līkumus

Viens resns koks bija ieaudzis upes vidū tieši pirms trešā Tartaka pārsteiguma – pirms zema tilta, zem kura upē visā platumā bija metāla režģis. Instinktīvi ķērāmies pie koka, kamēr vēl nav par vēlu.

Tālākā upes izpēte gar krastu neko labāku nesolīja, vismaz ar mūsu piekrautajām laivām un piestiprinātajiem airiem jau nu noteikti nē, tādēļ saucām glābējus. Andris mūs pārsvieda atpakaļ Rušonā.